Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

 

FOTO: Bruno Javoišs pirms 60 gadiem radiotornī uzvilka Latvijas karogu. Šodien viņš tikās ar prezidentu

Sabiedrība
2023. gada 6. decembrī 14:15 2023. gada 6. decembrī 14:15
  Jauns.lv
5. decembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar nacionālās pretošanās kustības dalībnieku, mākslas vēsturnieku, tulku, sabiedrisko darbinieku un Latvijas patriotu Bruno Javoišu.

Tieši pirms 60 gadiem, 1963. gada 5. decembra rītā, Rīgā, tagadējā Radio ielā, Javoišs uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano karogu 76 metru augstajā radiotornī blakus toreizējai pilsētas milicijas pārvaldei. Šis datums tika izraudzīts apzināti un simboliski, jo padomju varas okupācijas laikā 5. decembrī atzīmēja PSRS Konstitūcijas dienu.


Jauneklis bija dzirdējis par Latvijas karogiem, uzvilktiem Valmierā Sv. Sīmaņa baznīcas tornī un kādā liepā, un pamazām aizrāvies ar domu to izdarīt pašā svešās varas degungalā.

“Lai daudzi redz, citādi cilvēkiem bija pesimisms,” atceras Bruno Javoišs, kurš par Latvijas karoga uzvilkšanu ieslodzījumā pavadīja septiņus gadus. (Foto: Māris Puķītis)

Izvēle krita uz mūsdienās likvidēto radiotorni pie pilsētas kanāla, vietā, kur 11. tramvajs met līkumu ap bijušo Rīgas Galveno policijas pārvaldi. Stratēģiska vieta – netālu autoosta un dzelzceļa stacija.

Gatavodamies Javoišs trenējās augstumam un aukstumam: “Gulēju bēniņos kails uz izdedžiem. Gāju pie balkona margas, lai pierastu pie augstuma...”

Javoišam tobrīd bija 22 gadi, viņš bija Rīgas Aviācijas institūta pirmā kursa students. Viņu notiesāja par pretpadomju propagandu un auksto ieroci – bija bruņojies ar nazi. Pavadījis Mordovijas lēģeros visus piespriestos septiņus gadus, iepazinis izcilus vīrus, Latvijas brīvības cīnītājus Gunāru Astru, Juri Ziemeli un citus, Javoišs atgriezās mājās. Čekisti uzmanīja, tikai Dabas muzeja direktors Vilis Krūmiņš, bijušais Sarkanās armijas karotājs, nebaidījās pieņemt politisko darbā par šoferi.

Bruno Javoišs ir absolvējis Rīgas 50. vidusskolu. Pēc soda izciešanas 1971. gadā B. Javoišs pārcēlās uz dzīvi Tartu. Tartu Universitātē Javoišs ieguva mākslas vēstures zinātnieka specialitāti. Pēc Igaunijas Republikas neatkarības atjaunošanas  Javoišs nodibināja un vadīja Dienvidigaunijas latviešu biedrību, kurā tolaik apvienojās ap 100 Latvijas tautiešu. Pateicoties vadītāja un biedrības aktivitātēm, tika atjaunoti Pirmā pasaules kara Latviešu strēlnieku un bēgļu kapi Tartu Jaunajos Jāņa kapos. Javoiša kungs arī šobrīd dzīvo Tartu, bet regulāri brauc uz Latviju, piedalās dažādos nacionāli patriotiskos pasākumos.

Bruno Javoišs kā nacionālās pretošanās kustības dalībnieks un sabiedriskais darbinieks ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa zeltītu goda zīmi un ir Viestura ordeņa komandieris.

Citi šobrīd lasa

"Potenciālais uzvarētājs", "latviešu Robijs Viljamss" - ko par Donu un viņa Eirovīzijas dziesmu saka ārzemēs 9
Banki nosauc niansi, kas viņu neapmierināja spēlē pret Spāniju
"Elkor centrs" paziņo par maksātnespēju
Pievienot komentāru