Publicitātes foto. (Foto: Publicitātes foto)

Traucēta imūnsistēmas darbība. 7 cēloņi, kas var būt ārpus mūsu kontroles.

Esi vesels
2023. gada 30. oktobrī 06:00 2023. gada 30. oktobrī 06:00
  Sadarbības projekts
Paaugstinātai uzņēmībai pret infekcijām var būt dažādi iemesli. No vienas puses imūnsistēmu ietekmē tavs dzīvesveids. Ja neēdpilnvērīgi un pienācīgi neguli un neatpūties, ja ikdienā piedzīvo hronisku stresu, fizisku vai mentālu pārslodzi - tas atstāj nopietnu ietekmi uz imūnsistēmas darbību un neļauj tai darboties pilnvērtīgi. No otras puses uzņēmīgu pret infekcijām un patogēniem var radīt iedzimti vai iegūti imūnsistēmas defekti, kas īslaicīgi vai neatgriezeniski vājina imūnsistēmu.

Iepriekšējā rakstā tu uzzināji par savu spēcīgo imunitātes armiju, kas darbojas divos galvenajos virzienos: kā nespecifiskā un specifiskā imūnsistēma. Šoreiz apskatīsim 7 galvenos imunitātes pasliktināšanās cēloņus, kas bieži vien ir ārpus mūsu kontroles. 

1. PRIMĀRIE IMŪNDEFICĪTI 

Primārie imūndeficīti jeb PID ir iedzimtas imūnsistēmas slimības. Tās ir vienas no ļoti retajām iedzimtajām slimībām, kas var izpausties neilgi pēc piedzimšanas. To rezultātā organisms nespēj izveidot imunitāti, lai aizsargātu pret atkārtotām infekcijām. Var tikt traucētas arī spontānas iekaisuma reakcijas, kas parasti ir svarīgi organisma trauksmes signāli. 

Ir aptuveni 300 zināmi ģenētiski defekti. PID klasifikācija ir atkarīga no tā, kuras imūnsistēmas funkcijas tiek ietekmētas. Tiek nošķirti dažādi defekti, piemēram, kad B limfocīti neražo antivielas vai T limfocīti nevar atpazīt un iznīcināt svešas un izmainītas šūnas. Tāpat pastāv defekti, kas ietekmē nespecifisko šūnu sistēmu. Kā arī tā sauktie komplementa defekti, kuros traucējumi ietekmē specifiskus proteīnus.

2. SEKUNDĀRIE IMŪNDEFICĪTI

Sekundārie imūndeficīti ir imūndeficīti, kas rodas kā slimību blakusparādība. Tie ir daudz biežāk sastopami nekā primārie imūndeficīta traucējumi. Iespējamie ierosinātāji parasti ir:

  • sistēmiskas slimības;
  • imūnsupresīva terapija, kurā imūnsistēmu nomāc medikamenti;
  • ilgstošas ​​nopietnas saslimšanas;
  • ar vecumu saistīts imūndeficīts. 

Sekundāru imūndeficītu gadījumā ārsti izšķir pastāvīgu un īslaicīgu imūnsistēmas novājināšanos.

3. PASTĀVĪGS IMŪNDEFICĪTS

Vispazīstamākā iegūtā imūnslimība, kas sev līdzi nes pastāvīgu imūndeficītu, ir AIDS. To izraisa HIV (cilvēka imūndeficīta vīrusa) infekcija. 

Tomēr imūnsistēmu pastāvīgi ietekmēt var arī dažādu orgānu bojājumi, piemēram, aknu. Aknas, kas galvenokārt pazīstamas kā detoksikācijas orgāns, ir svarīga imūnsistēmas darbības sastāvdaļu. Aknām raksturīgie fagocīti veido aptuveni 80 procentus no ķermeņa makrofāgiem. Tie no asinīm absorbē baktērijas un toksīnus, kā arī sadala tos. Ja šī centrālā vielmaiņas orgāna funkcijas ir traucētas, tas pavājina mūsu imunitātes efektivitāti. 

Tāpat imūnsistēmu ietekmē arī pareiza nieru darbība. Nieres palīdz no ķermeņa izfiltrēt toksīnus, regulē asinsspiedienu, ūdens un sāls līdzsvaru. Tās ražo arī svarīgus hormonus, kas kontrolē asins veidošanos.

Arī liesai ir svarīga loma imūnsistēmas darbībā. Tā ir lielākais limfātiskās sistēmas orgāns un ir iesaistīta limfocītu (T un B šūnu) veidošanā, nobriešanā un uzglabāšanā. Šīs šūnas ir paredzētas, lai aizsargātu mūsu organismu no patogēniem un apturētu infekcijas. 

Publicitātes foto. (Foto: Publicitātes foto)

4. ĪSLAICĪGS IMŪNDEFICĪTS 

Dažādu saslimšanu ietekmē un dažādu medikamentu lietošanas dēļ var rasties arī īslaicīgs imūndeficīts. Ja pamatslimības tiek ārstētas vai medikamentu lietošana pēc noteikta laika tiek pārtraukta, imūnsistēma šādos gadījumos parasti atjaunojas.

5. ĶĪMIJTERAPIJA VĒŽA KONTEKSTĀ 

Ķīmijterapijas laikā bieži izmanto tā sauktos citostatiskos līdzekļus, lai nomāktu vēža šūnu proliferāciju. Šīs zāles ietekmē arī veselus audus un tādējādi novērš veselīgu šūnu dalīšanos. Tas savukārt tieši ietekmē imūnsistēmu un padara pacientus uzņēmīgākus pret infekcijām. Tas, cik lielā mērā tiek traucēta organisma aizsargspēja, ir atkarīgs arī no pacienta vispārējā stāvokļa un dzīvesveida.

6. IMŪNSUPRESANTI, PIEMĒRAM, GLIKOKORTIKOĪDI (KORTIZONS)

Tā sauktie imūnsupresantiem, piemēram, glikokortikoīdiem (kortizonam) piemīt pretiekaisuma un imūnsupresīva iedarbība. Visbiežāk tos lieto autoimūno saslimšanu, alerģiju, plaušu, ādas un nervu sistēmas iekaisuma slimību ārstēšanai, kā arī pēc orgānu transplantācijas. Autoimūno slimību gadījumā imūnsistēma vēršas pret paša organisma šūnām.  Blakusparādība, kas rodas, ilgstoši lietojot imūnsupresantus, ir paaugstināta jutība pret infekcijām.

7. ANTIBIOTIKU LIETOŠANA

Antibiotikas ietekmē ne tikai patogēnās, t.i., slimību izraisošās baktērijas, bet arī zarnu, ādas, gļotādu un sieviešu dzimumorgānu fizioloģisko baktēriju floru. Tas nozīmē, ka, lietojot antibiotikas, šūnu aizsargbarjeras tiek izjauktas, un mikrobi var ātrāk iekļūt organismā un izraisīt infekcijas.

Jebkurā gadījumā imūndeficīts var atstāt nopietnu ietekmi uz veselību, taču ar savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanu to var labi kontrolēt. Jebkura imūndeficīta gadījumā nepieciešams:

  • veikt nepieciešamās veselības pārbaudes,
  • analizēt slimības vēsturi,
  • regulāri nodot asins analīzes, imūnsistēmas šūnu un antivielu līmeni,
  • apmeklēt speciālistu konsultācijas, piemēram, imunologa vai hematologa,
  • ievērot veselīgu dzīvesveidu.

Ko tu vari darīt savā labā, lai stiprinātu imūnsistēmu? Cik bieži slimot ir normāli? Kas spēj iedragāt mūsu imunitātes uzceltos mūrus? Uz šiem un arī citiem jautājumiem par imunitāti, lasi citos mūsu rubrikas rakstos.

Citi šobrīd lasa

Brīvdienu kalendārs 2024. gadam. Uzzini, kurā gada mēnesī šogad jāstrādā vismazāk!
Jelgavā manīts neparasts putns. Eksperts skaidro, ka tam varētu būt divi iemesli
FOTO: ko Latvijā dara Holivudas aktrise Kristena Stjuarte?
Pievienot komentāru