Ja organismā nav pietiekami daudz labo baktēriju, sliktās baktērijas var attīstīties un iegūt pārsvaru. (Foto: Shutterstock)

Mūsdienu lāsts - gremošanas problēmas. Taču to īstais cēlonis var slēpties baktērijās

Dabasspēks
2023. gada 9. novembrī 07:55 2023. gada 9. novembrī 07:55
  Inguna Mukāne | "Patiesā Dzīve"
Lai gan parasti vēdera darbības traucējumus skaidrojam ar sēdošu dzīvesveidu, neveselīgu pārtiku un stresu, tiešais cēlonis var slēpties mūsu ķermeņa iekšējā mikroorganismu pasaulē, kurā zudis veselīgais līdzsvars, jo kaut kā ir par daudz, kaut kā par maz.

Vēdera diskomforts un sūdzības par gremošanu, šķiet, ir mūsu gadsimta lāsts. Tas skar lielāko daļu no mums, arī jauniešus un pat bērnus.

Visi tagad ir informēti, ka, piemēram, antibiotikas izjauc zarnu mikrofloras līdzsvaru, tas ir, izraisa caureju, aizcietējumu vai citas problēmas. Tāpēc probiotiku jeb labo baktēriju lietošana pēc antibiotiku kursa nu jau ir vispārpieņemta prakse.

Fakts, ko daudzi vēl nezina vai kam nepievērš pienācīgu uzmanību, – ka zarnu mikrofloras disbalanss var rasties arī bez antibiotikām un izpausties ļoti plašā simptomu gammā – no slikta garastāvokļa un kāres pēc saldumiem līdz pat gremošanas sistēmas problēmām un autoimūnām saslimšanām. Ne velti zinātnieki nodēvējuši zarnu mikrobiotu par “aizmirsto orgānu”.

It kā nesvarīgo simptomu nozīme

Diemžēl ne visi ģimenes ārsti spēj vai grib iedziļināties ikdienišķās pacientu problēmās, kas saistītas, piemēram, ar vēderu (bieža caureja, aizcietējumi, grēmas, vēdera uzpūšanās) vai ar pašsajūtu (nomākts garastāvoklis, nogurums, miega traucējumi), vai ar lielu apetīti un kāri pēc saldumiem. Patiesībā bieži vien tās ir pazīmes, par ko mēs ārstam nemaz nepastāstām, jo tās ir tik izplatītas un šķietami nenozīmīgas, kaut gan šie simptomi diendienā bojā mūsu dzīves kvalitāti un rada lieku stresu.

Piemēram, kad 45 gadus vecajai Jūlijai aizvien biežāk bija pēkšņa caureja, vēdera uzpūšanās un smaguma sajūta kuņģa apvidū, viņa arī neuzskatīja šīs pazīmes par tik nopietnām, lai vērstos pie sava ģimenes ārsta. Toties viņa atcerējās, ka bija izdevies sakārtot vēdera darbību, izdzerot probiotiku kursu pēc antibiotiku lietošanas helikobaktēriju ārstēšanai. Ievērojot populāro principu – ja labāk nekļūs, sliktāk arī nebūs –, viņa nolēma pāris nedēļu padzert labās baktērijas.

Tas notika vēlu pavasarī, un probiotikas palīdzēja Jūlijai atrisināt ne tikai vēdera problēmas. Ik pavasari pirmie saules stari viņai izraisīja nātreni un neciešamu niezi uz apakšstilbiem. Tā tas bija bijis gadu gadiem, un pret šo saules alerģiju palīdzēja tikai ārsta ieteiktais antihistamīnu līdzeklis un ziede. Taču tajā pavasarī nātrene izpalika! Jūlijas nojausmu, ka šī alerģiskā reakcija bija kaut kā saistīta ar baktēriju disbalansu zarnās, apstiprināja arī nākamie pavasari. Regulāri lietojot probiotikas, nātrene izzuda, tāpat kā traucējošās vēdera problēmas.

Savukārt datorspeciālistam Artim nebija vēl apritējuši trīsdesmit gadi, kad viņu sāka mocīt ne vien aizcietējumi un kuņģa dedzināšana, bet arī ar straujas garastāvokļa maiņas, gausums domās un kustībās, kā arī ar biežs nogurums, ko viņš norakstīja uz pārslodzi, spiedīgajiem darbu termiņiem un stresu. Artim paveicās ar ārsti, kura, uzzinājusi par viņa dzīvesveidu un diētu (kas sastāvēja lielākoties no ātrajām uzkodām un saldinātajiem dzērieniem), bez veselīgām izmaiņām ieteica arī lietot labās baktērijas. Jaunais cilvēks vēl mēģina pārkārtot savu neveselīgo dzīvesveidu, tomēr jau pēc pirmā probiotiku kursa viņš atzina, ka pašsajūta manāmi uzlabojusies gan fiziskā, gan garīgā ziņā.

Ārsti un zinātnieki atklāti sateicka, ka paši vēl taustās attiecībā uz to, kad, kādas un cik lielās devās labās baktērijas būtu jālieto. Tomēr viņi vismaz ir noteikuši vairākas pazīmes, kas var liecināt par baktēriju disbalansu, tāpēc, viņuprāt, šo simptomu gadījumā – ja nav citu cēloņu – jautājumu par probiotiku lietošanu vajadzētu izskatīt vienu no pirmajiem.

Foto: Shutterstock

Kas ir kas?

Kas vispār ir zarnu mikroflora vai mikrobioms? Interesanti, ka reizēm pētniekiem pašiem nav skaidra atšķirība starp mikrobiotu un mikrobiomu (ko tautas valodā dēvē par zarnu mikrofloru un tagad atzīst par novecojušu jēdzienu). Vairums zinātnieku par mikrobiotu uzskata visu mikroorganismu sugu kopumu (baktērijas, sēnes, vīrusus), kas dzīvo noteiktā vidē, piemēram, zarnu traktā, uz ādas vai dzimumceļos, savukārt mikrobiomu uzlūko kā plašāku jēdzienu, ietverot arī mikroorganismu ģenētisko materiālu.

Cilvēka mikrobioms dzīvo mutes dobumā un elpošanas ceļos, urīnceļos, dzimumceļos, kuņģa un zarnu traktā, kā arī uz ādas. Zarnu mikrobiomu veido visdaudzveidīgākā mikroorganismu kopiena, kas ir arī vislielākā, aptverot ap 95 % no visām atklātajām baktērijām, vīrusiem, sēnītēm. Pašlaik zināms vairāk nekā 10 000 mikrobu sugu, bet visas vēl nebūt nav atklātas.

Piemēram, 2004. gadā no cilvēka fekālijām pirmo reizi izdalīja jaunu baktēriju Akkermansia muciniphila, kas tagad varētu kļūt par daudzsološu jaunās paaudzes probiotiku. Jaunākie pētījumi, kas, starp citu, ir veikti arī Latvijā, atklāja, ka A. muciniphila ir saistība ar aptaukošanos, diabētu, iekaisumu un vielmaiņas traucējumiem, proti, jo vairāk šo baktēriju, jo zemāki šie rādītāji. Turklāt šīs baktērijas var regulēt lieko svaru un aptaukošanos, būtiski samazinot holesterīna līmeni un paaugstinātu insulīna daudzumu asinīs.

Atgriežoties pie mikrobioma – cilvēkam piedzimstot, gremošanas trakts ir sterils, taču jau pirmajās dzīves stundās caur muti gremošanas ceļos nonāk streptokoki, pēc 24 stundām – pienskābās baktērijas (bifidobakterijas, laktobaktērijas), zarnu nūjiņas, enterokoki un citas baktērijas. Baktēriju vairošanās turpinās līdz 20 dienām, kad izveidojas cilvēkam raksturīgā zarnu normālā mikrobiota, veidojot tā saukto ekoloģisko sistēmu, kurā labās baktērijas atrodas līdsvarā ar nosacīti sliktajām (patogēnajām).

Kopējais mikroorganismu skaits cilvēka zarnu traktā var sasniegt 100 triljonu šūnu, ko vieglāk izteikt svara mērvienībās, proti, tie ir divi trīs kilogrami. Zinātnieku aplēses liecina, ka mikrobioms var pārsniegt cilvēka paša šūnu un arī gēnu skaitu.

Taču zinātniekiem joprojām ir grūti definēt to, kas ir vesels vai normāls mikrobioms. Viens no iemesliem – mums vēl ir stipri ierobežotas zināšanas par mikrobioma sastāvu. Dažas sugas, kas ir īpaši izplatītas un bagātīgas, veido zarnu mikrobioma kodolu mums visiem, bet ir arī ļoti daudz un dažādu citu sugu, kas sastopamas mazākos daudzumos un atšķirīgās kombinācijās katrā cilvēkā. Uzskata, ka cilvēkiem kopīga ir aptuveni trešdaļa zarnu baktēriju sugu.

Vēl viens svarīgs definēšanas šķērslis ir fakts, ka zarnu mikrobioms dzīves laikā ievērojami mainās, it sevišķi, novecojot.

Tātad nav divu identisku mikrobiomu – tāpat kā pirkstu nospiedums, tas katram cilvēkam ir unikāls.

Unikāla ekoloģiskā sistēma

Mikrobioma pasaule tagad ir viena no pētniecības vadošajām nozarēm, un tiek publicēti aizvien jauni un negaidīti atklājumi par mūsu iekšām. Baktēriju līdzsvars mums nodrošina enerģijas iegūšanu no apēstās barības, palīdz atbrīvoties no toksīniem, kaitīgiem vīrusiem un citiem patogēniem, ražo garastāvokli uzlabojošo smadzeņu ķīmisko vielu serotonīnu, bet tas viss, var teikt, ir jau vēsture. Tagad ir atklātas jaunas fizioloģiskas funkcijas organismā, ko šī unikālā ekosistēma nodrošina. Un neviens vairs nešaubās, ka tā ir būtiska veselības uzturēšanā.

Izpētīts arī, ka izjaukts zarnu mikrobioma līdzsvars jeb disbakterioze ir saistīta ar dažādām slimībām, tostarp, ar aptaukošanos, taukaino hepatozi, iekaisīgu zarnu slimību, diabētu, Alcheimera slimību, autoimūnajām un vielmaiņas saslimšanām. To skaidri pierāda atklājums, ka pacientiem ar dažādiem veselības traucējumiem mikrobioms ir atšķirīgs, salīdzinot ar veseliem indivīdiem.

Kādā būtiskā pētījumā amerikāņu zinātnieki analizēja zarnu mikrobiomu, klīniskos un citus datus vairāk nekā 9000 cilvēku vecumā no 18 līdz 101 gadam trīs neatkarīgās grupās. Viņi atklāja, ka, sākot no pusmūža, ap 40–50 gadiem, zarnu mikrobioms kļūst arvien unikālāks. Pēc 80 gadu vecuma veseliem indivīdiem turpinās nepārtraukta mikrobu novirze uz unikālu sastāvu, savukārt mazāk veseliem cilvēkiem šīs novirzes nav.

Līdz ar to pētnieki noteica divus atšķirīgus zarnu mikrobioma modeļus, kas ir saistīti ar veselīgu vai neveselīgu novecošanās trajektoriju. Identificētajam veselīgas novecošanas mikrobioma modelim ir raksturīgs vairumam cilvēku piemītošo svarīgāko baktēriju ģinšu, galvenokārt Bacteroides, izsīkums, turpretī Bacteroides dominējošā stāvokļa saglabāšana vecumā vai zems zarnu mikrobioma unikalitātes rādītājs paredz samazinātu dzīvildzi. Tādējādi ar šīm mikrobioma izmaiņām var ne tikai diagnosticēt novecošanas veselīgumu, bet arī tās izmantot, lai veicinātu veselību novecojot.

Ar ko atšķiras jauniešu un simtgadnieku zarnas

Atšķirībā no citiem ķermeņa orgāniem un sistēmām, piemēram, ādas vai sirds, kur valda apsēstība ar cilvēku atgriešanu jaunākā stāvoklī, mikrobioma gadījumā, šķiet, notiek pretējais. Mikrobioms, kas ir veselīgs jaunietim, nemaz nav tik labs 80 gadus vecam cilvēkam, tāpēc ka mūsu sistēmā esošie mikroorganismi atbilstoši pielāgojas novecojošam ķermenim. Piemēram, tās pašas baktērijas Bacteroides, kas ir viena no lielākajām mikrobioma baktēriju grupām. Ja tām nav pieejamas šķiedrvielas (un mūsdienās Rietumu diētā to ļoti pietrūkst), tās metas grauzt gļotas, tostarp aizsargājošo gļotu slāni, kas izklāj zarnas. Tas varbūt nekaitē jaunībā, kad gļotu slānis ir vēl biezs, bet vecumā tas ir kļuvius plāns, tāpēc šīs baktērijas vajag nomākt. Ja šie mikrobi izgraužas cauri aizsargbarjerai, kas tos droši notur zarnās, iespējams, tie var izsaukt imūnsistēmas reakciju un izraisīt hronisku iekaisumu.

Arvien biežāk tiek pieļauts, ka hronisks iekaisums ir daudzu ar vecumu saistītu slimību pamatā – sākot ar sirds slimībām un diabētu, beidzot ar vēzi un artrītu. Ieviests pat jēdziens iekaisuma novecošanās. Tas ir hronisks, progresējošs, sterils zemas pakāpes iekaisums, kas attīstās līdz ar vecumu, ja nav atklātas infekcijas, un var veicināt citu ar vecumu saistītu patoloģiju klīniskās izpausmes.

Veseliem cilvēkiem mikrobu veidi, kas zarnās ir pārsvarā agrīnā pieaugušā vecumā, nākamajās desmitgadēs procentuāli samazinās, savukārt citu, mazāk izplatītu sugu daudzums palielinās. Taču cilvēkiem, kuri nav pavisam veseli, notiek pretējais, proti, viņu mikrobioma sastāvs paliek relatīvi nemainīgs – un viņiem ir tendence agrāk nomirt.

Jautājums – kā zarnu mikrobioma nepārtrauktās izmaiņas līdz ar gadiem nodrošina veselīgu novecošanu? Pētījumi liek domāt – jo cilvēki vairāk noveco, jo viņu mikrobioms vairāk ražo dzīvību paildzinošas ķīmiskas vielas un asinīs ir arī augstāks zarnu mikrobu ražoto savienojumu līmenis, kas cīnās ar hroniskām slimībām. Spilgts apliecinājums tam ir nesen publicētais japāņu zinātnieku pētījums par simtgadniekiem. Kā zināms, viens no japāņu ilgmūžības noslēpumiem ir mazāka uzņēmība pret slimībām, kas saistītas ar novecošanos, hroniskiem iekaisumiem un infekcijām. Tagad viņiem tika atklāts arī unikāls mikrobioms.

Zinātnieki pētīja mikrobus fekāliju paraugos, kas paņemti no 160 Japānas ilgdzīvotājiem ar vidējo vecumu 107 gadi, un salīdzināja ar cilvēkiem vecumā no 85 līdz 89 gadiem un no 21 līdz 55 gadiem. Pētnieki secināja, ka cilvēkiem, kuri dzīvo līdz 100 gadiem vai vēl ilgāk, ir unikāls mikrobioms, kas var pasargāt viņus no noteiktām bakteriālām infekcijām, tostarp tām, ko izraisa multirezistentas baktērijas. Simtgadnieku mikrobiomā bija augstāks vairāku tādu baktēriju sugu līmenis, kas ražo sekundāro žultsskābju molekulas. Sekundārās žultsskābes rada mikrobi resnajā zarnā, un tiek uzskatīts, ka tās palīdz aizsargāt zarnas no patogēniem un regulēt ķermeņa imūnās atbildes. Tādējādi viens no veiksmīgas novecošanas noslēpumiem varētu slēpties tieši mikrobiotas sastāvā, kas spēj ražot specifiskas žultsskābes, kuras aizsargā pret bīstamu baktēriju augšanu un palīdz organismam uzturēt mikrobu smalko līdzsvaru veselīgās zarnās.

Labās baktērijas – mīti un fakti

Zinātnieki virzās uz to, ka diēta, prebiotikas (nesagremojamas šķiedrvielas), probiotikas (labās baktērijas) un sinbiotikas (abu iepriekšējo maisījums) varētu veicināt ilgmūžību, pateicoties zarnu mikrobiotas modulēšanai.

Pašlaik gan tikai dažas labās baktērijas ir apstiprinātas kā uztura bagātinātāji, tomēr piedāvāto produktu klāsts ir ļoti plašs, sagādājot mums grūtības izvēlēties īsto. Parasti mēs paļaujamies uz ražotāju ieteikumiem, un viņi visbiežāk spiež uz tādām priekšrocībām kā baktēriju daudzums, ko izsaka miljardiem pienskābes baktēriju koloniju veidojošās vienības (KVV), vai baktēriju bagātais maisījums, kad sastāvā ir divpadsmit vai vēl vairāk atšķirīgu baktēriju sugu. Tomēr jaunākie pētījumi liecina – uzskats, ka visas probiotikas ir labas, noderīgas un, jo vairāk to ir produktos, jo labāk, visdrīzāk ir mīts.

Pateicoties plašajiem pētījumiem par labajām baktērijām, tagad jau iespējams atlasīt tieši tās baktērijas, kas ir vajadzīgas. Atklāts, ka katram no apmēram 8000 zināmo gremošanas ceļu baktēriju celmu ir noteikts uzdevums – imūnsistēmas, zarnu, ādas vai pat garastāvokļa uzturēšana. Piemēram, ja ir sūdzības par vēdera pūšanos un diskomforta sajūtu, tad nepieciešams komplekss, kas iekļaus tikai dažus specifiskus baktēriju celmus, toties ir skaidri zināms, ka tiem piemīt labvēlīga iedarbība pret šiem simptomiem. Šādas noteiktam mērķim paredzētas probiotikas jau sāktas ražot.

Vispopulārākās un mums pieejamākās probiotikas joprojām ir abas pienskābes baktēriju ģintis – laktobaktērijas un bifidobaktērijas. Droši vien daudziem nav ne jausmas, vai un ar ko tās atšķiras. Atklātas tomēr diezgan ievērojamas atšķirības – šīs baktērijas rada katra savus veselībai labvēlīgos blakusproduktus, kā arī tās dzīvo un aug jeb veido kolonijas dažādās vietās (laktobaktērijas dzīvo tievajās zarnās, bifidobaktērijas – resnajā zarnā).

Tas nozīmē arī dažādus ieguvumus veselībai. Atklāts ap 50 bifidobaktēriju sugu, un katra no tām specifiski ietekmē veselību – sākot ar vēdera uzpūšanās un aizcietēšanas atvieglošanu un beidzot ar imūnās funkcijas un fizioloģiskās reakcijas uz stresa faktoriem uzlabošanu. Kopumā bifidobaktērijām ir milzīga loma normāla iekaisuma procesa veicināšanā zarnās un ogļhidrātu sagremošanā.

Savukārt laktobaktērijas, kurām atklātas ap 170 sugu, zarnās tomēr sastopamas ievērojami mazāk nekā bifidobaktērijas. To galvenās funkcijas ir uzturēt zarnu barjeru, regularitāti un veselīgu gremošanu, veicināt piena cukura sašķelšanu, normalizēt kopējo holesterīna līmeni, uzlabot imūno funkciju, miegu un citas.

Otrās smadzenes

Jau pagājis labs laiciņš, kopš pierādīts, ka darbojas tā saucamā zarnu-smadzeņu ass, proti, gremošanas sistēmas sieniņās esošo nervu sistēmu, kas regulē mūsu zarnas, bieži sauc par ķermeņa otrajām smadzenēm. Lai gan tās nevar sacerēt dzeju vai atrisināt matemātikas vienādojumus, tomēr šis plašais tīkls izmanto tās pašas ķīmiskās vielas un šūnas kā galvas smadzenes, lai palīdzētu mums ne tikai sagremot barību, bet arī brīdinātu galvu, ja kaut kas nav kārtībā. Jaunākie atklājumi rāda, ka gremošanas sistēmas veselība ir ne vien cieši saistīta ar garīgo veselību, bet arī ar prāta spējām un pat garastāvokli.

Nesen kādā itāļu zinātnieku pētījumā 38 veseli brīvprātīgie sešas nedēļas lietoja vai nu četru probiotiku kompleksu (trīs dažādas laktobaktērijas un viena bifidobaktērijas suga), vai placebo. Eksperimenta laikā četras reizes tika izvērtēts dalībnieku garastāvoklis, personības dimensijas un miega kvalitāte. Probiotiku lietotāju grupā salīdzinājumā ar placebo grupu tika novērota gan miega kvalitātes, gan garastāvokļa uzlabošanās, samazinoties depresīvam noskaņojumam, dusmām un nogurumam.

Pēdējos gados vairāki pētījumi veltīti mikrobioma saistības aplūkošanai ar hronisko nogurumu, kas mūsdienās ir tik izplatīta kaite. Īsumā secinājums ir skaidrs – ja mūsu otrās smadzenes jūtas neveselas un nelaimīgas, tas liek mums izjust lielu nogurumu, enerģijas izsīkumu un vēlmi pēcpusdienā vienkārši atkrist dīvānā un nosnausties.

Zarnu līdzsvars ietekmē vispārējo enerģiju vairākos nozīmīgos veidos. Pirmkārt, serotonīns – neiromediators, kas saistīts ar miegu un garastāvokli, – tiek ražots zarnās. Tātad mikrobioma traucējumi var tieši attiekties uz mierīgu miegu, kā arī enerģiju un degsmi darboties nākamajā dienā. Pētījumi liecina, ka zarnu baktērijas var arī mijiedarboties ar nervu sistēmu, tieši ietekmējot garīgo izturību un koncentrēšanās spējas. Un visbeidzot – kaitīgo mikroorganismu pārpilnība saasina iekaisumu, liekot visu laiku justies nogurušam.

Gremošanas traucējumi, vēdera pūšanās un krampji ir drošas norādes, ka zarnu pasaulē viss nav kārtībā. Taču zarnu darbības traucējumi – īpaši tie, kas var ietekmēt enerģijas līmeni un spēju gulēt,  – ne vienmēr ir tik acīm redzami. Turklāt viltīgi dzīvesveida ieradumi var izraisīt smalkas izmaiņas mikrobu sastāvā un vēdera veselībā, kas veicina nogurumu, pat ja nav vēdera uzpūšanās un gāzes.

Kā atmaskot noguruma cēloņus?

Kā šajā gadījumā atklāt, ka tieši zarnu nelīdzsvarotība ir tā, kas iztukšo mūsu enerģijas krājumu? Speciālisti uzskata, ka var palīdzēt vairākas pazīmes. Piemēram, vērts pārlūkot savu diētu. Daudz gaļas uzturā? Sarkanā gaļa un apstrādāta gaļa (bekons, salami, desa un cīsiņi u. tml.) veicina kaitīgo baktēriju vairošanos un samazina draudzīgo sugu daudzumu, turklāt piesātinātie tauki izjauc mikrobioma sastāvu un darbību. Tas pats attiecas uz iepakotajiem, apstrādātajiem ātrajiem ēdieniem, kas satur daudz tauku, cukura un nātrija un maz šķiedrvielu.

Jāuzmanās arī ar kafiju. Mērens kofeīna daudzums zarnām nekaitēs, un daži pētījumi liecina, ka kafija veicina mikrobu daudzveidību, bet pastāvīga kafijas malkošana galu galā novedīs pie spēku izsīkuma. Lielas kafijas devas pasliktina gremošanu, samazina barības vielu un ūdens pieejamību zarnās un izjauc iekšējo ekosistēmu. Turklāt pētījumi liecina, ka pārāk daudz kofeīna stimulē baktērijas, kas izraisa zarnu darbības traucējumus, tostarp iekaisīgas zarnu slimības. Starp citu, sliktākais kofeīna uzņemšanas veids ir kopā ar cukuru, vēl sliktāk – diētiskie kofeīna dzērieni ar mākslīgajiem saldinātājiem. Ir pierādīts, ka tie maina mikrobioma sastāvu un darbību un var izraisīt patogēnas izmaiņas labvēlīgajās baktērijās un bojāt zarnas.

Interesanti, ka neatmaksājas būt obsesīvi, nikni, fanātiski tīrīgam! Izrādās, vides mikrobu iedarbība palielina baktēriju daudzveidību un labvēlīgi ietekmē vēderu. Savukārt antibakteriālie mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļi iznīcina draudzīgos organismus, un jaunie pētījumi liecina, ka sadzīves dezinfekcijas līdzekļi var izraisīt izmaiņas mikrobiotas sastāvā, traucējot zarnu veselību. Tas galu galā var novest pie enerģijas izsīkuma, un kas nemaz nav saistīts ar pašu tīrīšanas un beršanas procesu.

Zarnu-smadzeņu ass ir revolucionāra medicīnas izpratne par saikni starp gremošanu, prāta spējām un garastāvokli – un tā prasa no katra arī revolucionāru pieeju savas gremošanas ceļu veselības uzlabošanai.

Kas var liecināt par labo un slikto baktēriju disbalansu?

Ja organismā nav pietiekami daudz labo baktēriju, sliktās baktērijas var attīstīties un iegūt pārsvaru. Saskaņā ar zinātnieku atklājumiem uz zarnu baktēriju nelīdzsvarotību var norādīt:

* gremošanas problēmas: caureja, aizcietējumi, kairinātu zarnu sindroms, vēdera uzpūšanās, grēmas, atviļņa slimība u. c.;

* autoimūnas reakcijas: alerģijas, psoriāze, vairogdziedzera problēmas, reimatoīdais artrīts, 1. tipa diabēts;

* ādas problēmas: izsitumi, akne;

* miega traucējumi;

* neizskaidrojami garastāvokļa traucējumi, piemēram, depresija vai trauksme;

* kāre pēc saldumiem;

* neizskaidrojams svara pieaugums vai zudums;

* neizskaidrojams nogurums vai gausums;

* urinēšanas problēmas;

* maksts vai taisnās zarnas infekcija vai nieze;

* uzmanības deficīta sindroms vai grūtības koncentrēties.

Kā piemeklēt sev probiotikas?

Kamēr atrast tieši tos baktēriju celmus, kas zinātniskajos pētījumos apliecinājuši vienu vai otru iedarbību, ir vēl tāls sapnis, nāksies izvēlēties kādu no tirgū pieejamiem baktēriju kompleksiem ar vispārīgu lietošanas mērķi – gremošanas vai imūnās sistēmas veselībai. Patiesībā lielākajā daļā pētījumu zinātnieki tomēr operē ar dažādām baktērijām un vairumā gadījumu novēro to efektīvu mijiedarbību, nodrošinot pozitīvu iznākumu.

Vispārīgie ieteikumi:

* izvēlēties probiotiskos produktus, kuros ir 10–20 miljardi koloniju veidojošo vienību (aizvien izplatītāki kļūst produkti ar 50–100 miljardiem KVV, lai gan tā nav garantija arī lielākam efektam);

* vēlams, lai produkts satur Lactobacillus, Bifidobacterium, Bacillus vai Saccharomyces boulardii ģintis, kas ir dažas no visvairāk pētītajām probiotikām ar labvēlīgu efektu;

* pievērst uzmanību produkta kvalitātei – par to liecinās uzglabāšanas nosacījumi. Piemēram, ja produktd ir jātur ledusskapī, vai veikalā tas tika ievērots;

* ieteicamas probiotikas ar pārtikas avotu, piemēram, kapsulās ar inulīnu, jo probiotikas tomēr ir dzīvi mikroorganismi, tām nepieciešams baroties un palikt dzīvotspējīgām, arī sēžot plauktā.

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupantu dzīvā spēka zaudējumi sasnieguši jau vairāk nekā 410 tūkstošus 18
Ko Ikšķilē ēda "Krēslas" Bella - aktrise Kristena Stjuarte
Kā tad tā?! Nodokļu atmaksu par medicīnas un izglītības izdevumiem Latvijā vēlas atcelt
Pievienot komentāru