Ģenerāļa Radziņa krastmalā jau tapusi daļa no "Rail Baltica" infrastruktūras – gājēju un riteņbraucēju rampa. Tomēr nav skaidrības, kā veiksies ar pašas dzelzceļa līnijas izbūvi. (Foto: Zane Bitere/LETA)

“Rail Baltica” projektu kavē tiesu darbi un izmaksu lēciens

Bizness un ekonomika
2023. gada 20. novembrī 05:23 2023. gada 20. novembrī 05:23
  Kārlis Seržants | Kas Jauns Avīze
Kaut arī sākotnēji “Rail Baltica” dzelzceļa projekts un tā izmaksas izskatījās visai optimistiski, šobrīd dažādu apstākļu dēļ tā izpildes termiņi ir pamatīgi iekavējušies un izmaksas dramatiski pieaugušas.

Pašlaik pat grūti prognozēt, kad varētu notikt pirmais brauciens, un to apstiprina arī Satiksmes ministrijas informatīvais ziņojums, kas 27. septembrī publiskots Tiesību aktu portālā. Tajā konstatēts, ka projektēšanas darbu fāzē ir pamatīgi kavējumi – pamata trasē caur Rīgu 32 mēneši, posmā Vangaži–Salaspils–Misa 34 mēneši, citos posmos – 17 mēneši.

Nesokas ar zemes atpirkšanu

Par galveno vaininieku nosaukts Spānijas uzņēmums “Idom”, kuram arī pārmesta projektēšanas nepamatoti zemu izmaksu iesniegšana. Kavēšanos izraisījušas arī grūtības ar saskaņojumu saņemšanu no pašvaldībām un būvei nepieciešamo zemes gabalu atsavināšana.

Tā jāveic, vai nu īpašumu atpērkot, vai gadījumā, ja ar īpašnieku par saprātīgu cenu vienoties nevar, tas jāatsavina ar speciālu Saeimas balsojumu. No 1700 atsavināmajiem īpašumiem šis process veikts tikai aptuveni diviem simtiem.

Sadārdzinājums par miljardiem

Arī sadārdzinājums ir visai pamatīgs. 2017. gadā vēl bija lēsts, ka Latvijas daļas kopējās izmaksas būs 1,9 miljardi eiro, bet 2021. gadā tās sasniedza 4,6 miljardus.

Pērn prognozētās izmaksas pieauga līdz 7,5 miljardiem eiro, pēc tam jau runāts par 8,6 miljardiem. Ziņojumā par nākotnē prognozētajām izmaksām informācijas nav, taču minēts, ka tās varēs aprēķināt tikai pēc speciālas analīzes nākamā gada nogalē. Ņemot vērā inflāciju un citus faktorus, izmaksu pieaugums līdz desmit miljardiem vairs nešķiet nekas neiespējams.

Kaut arī ziņojumā teikts, ka “Rail Baltica” pa posmiem plānots atklāt laikā no 2028. līdz 2030. gadam, šo termiņu vēl var aizkavēt iespējamā tiesvedība saistībā ar konkursu par dzelzceļa pamata trases būvniecību.

Turcijas uzņēmēji apstrīd lēmumu

Piedalīties 3,7 miljardus eiro vērtā konkursa otrajā kārtā bija uzaicinātās vairākas būvnieku apvienības, tostarp no Ķīnas, Turcijas, Spānijas, Itālijas un arī Latvijas.

Tiesa gan, minētā summa paredzēta tikai sliežu ceļa izbūvei, tādēļ nepieciešamās infrastruktūras būvēšana to krietni sadārdzinās. Finiša taisnē nokļuva divi pretendenti – Turcijas uzņēmumu apvienība, kas pārstāv divas šīs valsts kompānijas, un kopuzņēmums ar Itālijas, Francijas un Polijas pārstāvniecību.

Turcijas apvienība ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu no turpmākas dalības konkursā izslēgta, pamatojot to ar Valsts drošības dienesta (VDD) ieteikumiem. Sīkāka informācija par konkrētiem riskiem netika atklāta.

Turcijas uzņēmēji par atbildi vērsušies administratīvajā tiesā Rīgā ar prasību atcelt lēmuma par izslēgšanu no konkursa un pagaidu regulējuma ieviešanu. Viņi uzskata, ka tas noticis bez pietiekama pamatojuma, turklāt turku piedāvājums esot bijis saimnieciski izdevīgāks un par 536 miljoniem eiro lētāks.

Publiskā paziņojumā Turcijas puse uzsver, ka “VDD rekomendācija par piegādātāju apvienību no Turcijas ir uzskatāma par politisku vērtējumu par Turcijas kā valsts lomu attiecībās ar Krieviju, nevis reāliem pašu uzņēmumu pārkāpumiem, kas varētu radīt Latvijas valsts interešu apdraudējumu”.

Bizness ar Krieviju

No valsts drošības iestādēm tuviem avotiem kļuvis zināms, ka par Turcijas apvienības klupšanas akmeni varētu būt kļuvusi kompānijas “IC Ictas” mātesuzņēmuma “IC Holding” izpilddirektora Murada Bajara publiskā komunikācija un uzņēmuma sadarbība ar Krievijas valsts kompāniju “Rosatom”.

Maijā Stambulā Bajars ir ticies ar Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomiskā foruma direktoru Alekseju Volkovu un pēc tam izcēlis uzņēmuma ilgstošās attiecības ar Krieviju, kuru rezultāts ir “Akkuyu” atomspēkstacijas būvniecība Turcijas dienvidu piekrastē pie Vidusjūras, pretim Kiprai.

Tāpat Bajars publiskajā komunikācijā norādījis, ka starp “IC Holding” un Krieviju joprojām turpinās sarunas par turpmākiem ieguldījumiem reģiona infrastruktūrā. Volkovs atzinis, ka tieši enerģētikas un infrastruktūras izbūves kompānijas no Turcijas ir prioritāte Krievijas ekonomisko attiecību veidošanā ar šo valsti.

Turklāt Eiropas Savienībā jau ilgstoši turpinās diskusijas par “Rosatom” iekļaušanu sankciju sarakstā. Ja tas notiktu, tad “Rail Baltica” projekta realizācija tiktu pakļauta būtiskam riskam.

Arī konkurenti nav bez grēka

Turki norāda, ka otru pretendentu, “E.R.B. Rail Baltica J.V”. pārstāvošā Itālijas kompānija “Rizzani de Eccher S.P.A”. turpinot strādāt Krievijā. Arī Francijas “Eiffiage Genie Civil SAS” to ir darījusi un vēl pērn savu peļņu Krievijas tirgū pat palielinājusi par 254 procentiem.

Pieminētās kompānijas patiešām ir darbojušās Krievijā, taču augustā ASV ziņu aģentūra “Bloomberg” informēja, ka Itālijas “Rizzani de Eccher S.P.A.” kara dēļ Krievijā nonācis finansiālās grūtībās un no šīs valsts tirgus aizgājis.

To apstiprina arī Krievijas avotu informācija – pērn 14. decembrī uzņēmums “TD Elektrotehmontazh” vērsies Maskavas arbitrāžas tiesā ar prasību atzīt minēto Itālijas kompāniju par bankrotējušu. Proti, tā filiāle, mātesuzņēmumam pārtraucot darbību Krievijā, vairs neesot spējīga pildīt savas saistības.

Savukārt Francijas valdības lojālā attieksme pret šīs valsts uzņēmumu darbošanos Krievijā ir vispārzināma, un galvenais noteikums ir nesadarbošanās ar sankcijās iekļautiem partneriem.

Saistītās ziņas

"Rail Baltica" izbūves veicējs paziņo, ka naudas darbu turpināšanai pietiek, tomēr ir citas problēmas
"Rail Baltica" projektu joprojām ir iespējams pabeigt 2030. gadā
Pēteris Šmidre par "Rail Baltica" projekta dārdzību: "Nedod Dievs, valstij uzticēt kaut ko būvēt!" 1

Neraugoties uz to, “Eiffage S.A.” reputācija Eiropā tiek vērtēta pietiekami augstu, un vēl februārī uzņēmumam kopā ar vēl citiem Briselē uzticēta Beļģijas bruņoto spēku galvenās bāzes būvniecības vecās NATO bāzes vietā, kas atrodas  turpat blakus transatlantiskās organizācijas jaunajai galvenajai mītnei. Uzņēmumam ir arī pieredze dzelzceļa būvēšanā – 2012. gadā privātās partnerības līguma ietvaros tas būvējis 180 kilometru garu līniju Bretaņā Francijas ziemeļrietumos.

Cīņa par “Rail Baltica” būvēšanas tiesībām var izvērsties visai spraiga, taču pašlaik termiņš lietas izskatīšanai tiesā vēl nav zināms.

Citi šobrīd lasa

Britu karaļnams kliedē baumas par sazvērestības teoriju, ka princese Ketrīna it kā atrodoties komā
Traģēdija Ropažu pusē: noslīkst sešus gadus vecs bērns
VIDEO: skats, kā bērnu ved auto Viļņā, pārsteidz pat pieredzējušos policistus
Pievienot komentāru